Mežs ir Latvijas un tās iedzīvotāju viena no lielākajām dabas bagātībām, ar mežu ir klāta aptuveni puse valsts teritorijas, kas ierindo Latviju starp vienu no ar mežiem bagātākajām valstīm Eiropā.

Mežs ar saviem resursiem ir viens no būtiskākajiem Latvijas eksporta produktiem, kas veido neatsveramu  pienesumu valsts ekonomikā un iedzīvotāju labklājības celšanā. Ik gadu aptuveni 25 % no eksporta vērtības sastāda kokmateriāli un to izstrādājumi. Lieki piebilst, ka mežsaimniecības un kokrūpniecības nozarēs tiek nodarbināts nozīmīgs skaits Latvijas iedzīvotāju, kas ar savu darbu nodrošina savu ģimeņu labklājību, maksā nodokļus valstij un veicina visas ekonomikas attīstību.

Bet mežs nav tikai ekonomiska vērtība, kas izsakāma naudas vienībās – pirmkārt un galvenokārt mežs ir neatņemama dabas un apkārtējās vides sastāvdaļa, kuru par savām mājvietām rod daudzas dzīvas radības – ķērpji, kukaiņi, putni, dzīvnieki un daudzie augu valsts pārstāvji. Lai arī mūsdienās cilvēki ir attālinājušies no dabas, tomēr mežs joprojām ir vieta, kur katrs no mums var gūt spēkus un atjaunoties – pavadot laiku svaigā gaisā pie dabas.

Lai samērotu cilvēku ekonomiskās intereses mežā un dabas vērtības ir būtiski ievērot nenoplicinošas mežsaimniecības principus, kas  nosaka -  mežu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu tādā veidā un apjomā, kas uzturētu to bioloģisko daudzveidību, ražību, atjaunošanās spēju, vitalitāti un spēju tagad un nākotnē pildīt būtiskas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas, vietējā, nacionālā un globālā līmenī nenodarot bojājumus citām ekosistēmām.

Tikai no mūsu saimniekošanas principiem būs atkarīgs tas, kādus mežus un cik labi apsaimniekotus mēs nodosim tālāk mūsu nākamajām paaudzēm.